Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Šī nedēļa, kas ir starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, parasti ir darbu pilna, jo jāgatavojas nākošajiem svētkiem un Jaunā gada sagaidīšanai.
Arī Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas pasaulē ir dažādas, piemēram, pareizticīgie šos svētkus atzīmē kā mūsmājās to darītu Ziemassvētkos – ar jaunā gada pantiņiem, dāvanām, mielastu un kopā būšanu. Kad pienāk Jaunais gads novēlējumi un dažādi apsveikumi noder arī tiem, kuri šos svētkus sagaida draugu lokā un apmainās ar nelielā dāvaniņām, kas ir diezgan izplatīts paradums daudziem. Ja Ziemassvētki tiek uzskatīti par ģimenes svētkiem, tad Jaunais gads ir spēlēm, jautrības un gardu uzkodu bagāts un, protams, nedrīkst aizmirst uguņošanu. Netrūkst vietas, kas Jaunā gada sagaidīšanu atzīmē ar karnevālu.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Ticējums vēsta, ka Jaunais gads jāsagaida tā, kā ir vēlēšanās to pavadīt. Jaunā gada naktij tiek piedēvētas arī maģiskas spējas un daudzi uzskata, ka tas ir visa jaunā sākums un, ka Jaunā gada naktī piepildoties visas vēlēšanās un nakts ir maģiska. Interesanti, ka arī Jaunais gads atsevišķās pasaules valstīs tiek sagaidīts ne tikai ar vienas dienas nobīdi dēļ laika zonām, bet pat ar pāris mēnešu starpību. Kā piemēru var minēt Ķīniešu Jauno gadu, kas dauzās reliģijās un kultūrās tiek uzskatīts par īsto gada sākumu. Tas katru gadu tiek svinēts atšķirīgos datumos un var būt laika periodā no 21.janvāra līdz pat 21.februārim. Šīs jaunā gada svinības notiek mēness kalendāra pirmajā dienā. Antīkajā pasaulē tas, galvenokārt, tika svinēts 1.martā.
LATVIEŠU JAUNĀ GADA TRADĪCIJAS
Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. “Laimīgu Jauno gadu!” ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizēja Padomju Savienības laikos.